Nesen kompānija Yahoo paziņoja, ka pārdod mobilo telefonu operatoram Verizon savus pamatprofila aktīvus par 4.8 miljardiem dolāru. Tas ir tikai nedaudz vairāk nekā Verizon iepriekšējā gadā samaksāja par AOL - vēl vienu kompāniju, kurai bija spēji panākumi interneta sfērā, bet, kura cieta neveiksmi
Yahoo tirgus vērtība 2000. gadā sastādīja 125 miljardus dolāru. Nākamos 16 gadus tā pastāvīgi samazinājās, pārsvarā, dēļ bezdarbības un nopūdelētām izdevībām…
Izmeklējot visas rupjās stratēģiskās kļūdas, kuras paveica yahoo, varētu sastādīt veselu MBA kursu. Šeit mēs to izdarīsim aptuveni 5 minūtēs.
Kļūda Nr. 1: Yahoo vadība nolēma, ka atrasties pareizajā vietā un pareizajā laikā, nozīmē būt gudram
Ja Yahoo būtu startējusi gadu vai 2 vēlāk, tad, visticamāk, ka nekas viņiem nesanāktu. Kompānija izauga, sāka dominēt tirgū, zināmā mērā pateicoties tam, ka Pols Grems, kompānijas Y-Combinator līdzdibinātājs, kurš strādāja Yahoo, nosauca “faktu piramīdu”:
Investorus iedvesmoja internets. Viens no iemesliem, kas tos iedvesmoja, bija Yahoo ieņēmumu pieaugums. Tāpēc viņi investēja jaunos interneta-stārtapos. Stārtapi izmantoja šo naudu lai iegādātos reklāmu iekš Yahoo, lai iegūtu trafiku. Savukārt, tas izsauca vēl lielāku ieņēmumu pieaugumu priekš Yahoo un vēl vairāk pārliecināja investorus par interneta investīciju svarīgumu.
Pieaugošie ieņēmumi no šīs cilpas uzturēja Yahoo vadības pieņēmumus, ka viņi darbojas gudri un pareizi. Lai gan, patiesībā, tā bija tikai parasta veiksme…
Par cik, Yahoo bija dominējošais web-portāls, kompānijai nauda nāca viegli. Kompānija nekad neuztraucās par to, lai izveidotu stipru tehnisko vidi kā Google vai Facebook. Beigu beigās, priekškam Yahoo vajadzētu investēt bāzes tehnoloģijās, kad var vienkārši pieņemt vairāk tirdzniecības pārstāvjus, lai pārdotu vairāk baneru reklāmas?
Yahoo sākotnējā veiksme turpināja vadībā vairot paaugstinātu pašapziņu un virzīja uzņēmumu pie citu kompāniju iegādes cerībā, ka Yahoo varēs vadīt šīs kompānijas labāk, nekā tās to darīja ar saviem spēkiem.
Zemāk ir parāditās kompānijas, kuras Yahoo iegādājās:
- Geocities (3,6 miljardi dolāru)
- Tumblr (1,1 miljards dolāru)
- Broadcast.com – Marka Kjubana veikums (5,7 miljardi dolāru)
Broadcast un Tumblr saņēma plašu ievērību kā divi sliktākie pirkumi, un, pārsvarā, tie tika norakstīti zaudējumos. Par mazāk nekā 10 gadiem, Geocities nomēroja ceļu no trešā apmeklētākā saita pasaulē līdz darbības pārtraukšanai visur, izņemot Japānu.
Kļūda nr. 2: Yahoo aizmirsa, kas to aizveda līdz pacēlumam
Yahoo vadība, kura bija aizņemta ar visiem šiem pirkumiem, vairs nepiegrieza vērību saviem nodrošinājuma produktiem. Šeit dažas daudzmiljardu nozares, kuras tika jaunajiem dalībniekiem:
- Yahoo Mail zaudēja GMail
- Yahoo Answers zaudēja Quora
- Flickr zaudēja Instagram
Un pats pazemojošākais no visa – Yahoo Search zaudēja Google Search – tādā merā, ka 2009. Gadā, Yahoo likvidēja savu 13 gadīgo meklētāju par labu Bing Search licencēšanai, kuru tikko bij aizlaidusi kompānija Microsoft.
Visos šajos servisos Yahoo bija daudzu gadu līderība ar miljoniem aktīvo lietotāju. Bija līdzekļi. Bija trafiks. Viņi varēja eksperimentēt un uzlabot šos servisus. Bet, tie neuzņēmās iniciatīvu. Tā vietā, viņi ik uz katra soļa izvairījās no jauniem izstrādājumiem un projektiem.
Kļūda Nr. 3: Yahoo nozūmēja savu vistu, kura deva zelta olas, lai gan tā vēl joprojām tās deva
2005. gadā, Džerijs Jangs, yahoo līdzdibinātājs, paveica vienu no visizdevīgākajiem ieguldījumiem ekonomikas vēsturē – viņš iegādājās 40% no ķīniešu interneta tirdzniecības saita Alibaba par 1 miljardu dolāriem.
Patlaban Alibaba tiek vērtēts vairāk nekā 200 miljardu dolāru apmērā un turpina augt. Tas nozīmē, ka Yahoo daļai vajadzētu būt aptuveni 80 miljardu dolāru!
Bet – lika pagaidīt. 2012. Gadā kompānija Yahoo pārdeva ievērojamu savu Alibaba akcijas daļu. 2014. Gadā bija pārdotas vēl vairāk akcijas.
Yahoo vadība pieņēma, ka tas bija ļoti prātīgi tajā laikā, jo ieņēmumi no pārdošanas sastādīja vairākus miljardus dolāru.
Patlaban Yahoo pieder 15% Alibaba akcijs, bet tikai viens šāds aktīvs sastāda 30 miljardus dolārus – sešas reizes vairāk, nekā viss Yahoo pamatbizness.
Un, protams, arī dalītas nožēlas jūtas par 50 miljardiem dolāru, kuri tika vienkārši atdoti par velti.
Kļūda Nr. 4: Yahoo pārvērtēja vadītājus, kuri bija profesionāļi profesionāļu vidū
Varētu padomāt, ka Marisa Maiere bija slikta ģenerāldirektore. Patiešām, viņa, beigu beigās, vadīja katastrofisko Tumblr kompānijas iepirkumu 2013. Gadā un arī Alibaba akciju pārdošanu 2014. Gadā. Un viņa izdarīja pavisam nedaudz, lai palēlinātu Yahoo lejupslīdi.
Bet, Maieres kundze izskatās vienkārši kā biznesa ģēnijs, ja salīdzinam viņu ar viņas priekšgājējiem.
Tā vietā, lai izvirzītu vadītājus no iekšienes, Yahoo pieņēma lēmumu tos pieņemt no “profesionālo ģenerāldirektoru” loka. Un tas netika darīts diezko prātīgi…
Skots Tompsons uzsāka savu ģenerāldirektora karjeru atlaisdams 2000 cilvēkus. Pēc tam viņš pārdeva kārtīgu daudzumu Alibaba akciju (kā jau tika minēts iepriekš, tās tagad maksātu vairākus desmitus miljardus dolāru).
Viņš tā satraucās par to, lai izskatītos pietiekami kompetents priekš infotehnoloģiskas kompānnijas vadības, ka tieši meloja par zinātnes grāda esamību informātikas jomā.
Sākumā Yahoo vadība šaubījās par šīs apsūdzības patiesiskumu, jo tā nāca no aktīvista – investora.
Bet, pēc tam, universitāte, kuru Tompsons apmeklēja, publiski paziņoja, ka viņiem tajā laikā nemaz nebija informātikas programmas.
Turpinājums bija publiska izmeklēšana, un Yahoo ātri atlaida Tompsonu. Viņš nostrādāja vien 130 dienas. Bet, neskatoties uz visu šo mēslu kaudzi, ko viņš savārīja, beigu gala, kompānija Yahoo, viņam izmaksāja 7.3 miljonus dolāru.
Savukārt, vēl ir tāds kungs kā Terijs Semels, kuru uzskata par visu laiku sliktāko ģenerāldirektoru.
Semels neiegādājās Google, kad Yahoo saņēma savu otro iespēju to izdarīt. Pēc tam, viņš nedarīja neko, lai apstādinātu Google, kura iznīcināja Yahoo dominējošo daudzgadīgo meklētāju.
Semels arī nemākulīgi nostrādāja jautājumā par facebook un DoubleClick iegādi (konkrēti tās tehnoloģijas, kuras palika par Google impērijas centrālajiem reklāmas elementiem).
Arī pēc visām šīm kļūdām, Semela kungs deva savu artavu “glābšanā”: viņš noraidīja Microsoft piedāvājumu iegādāties visu Yahoo kompāniju par 40 miljardiem dolāru.
Rūgts situācijas komisms ir arī tajā, ka par tiem 7 gadiem, kurus Semela kungs pavadīja, lai iemīcītu kompāniju dziļi zemē, Yahoo viņam izmaksāja pusmiljardu dolāru…
Kļūda nr. 5: Yahoo vadība ļāva saviem dzīves un biznesa uzstādījumiem apžilbināt sevi un neizmantot jaunas iespējas
Larijs Peidžs un Sergejs Brins mēģināja pārdot Google kompānijai Yahoo 1998. gadā. Viņi vēlējās saņemt 1 miljonu dolāru.
Yahoo vadība noraidīja priekšlikumu, jo gribēja, lai lietotāji pavadītu vairāk laika uz Yahoo katalogiem, kur uz tiem iedarbosies baneru reklāma. Uzlabots meklētājs – ko piedāvāja google, varētu ātri aizvilināt apmeklētājus prom no Yahoo saita.
Yahoo vadībai pat neienāca prātā, ka veiktais uzlabojums ļautu apmeklētājiem vairāk lietot viņu lapu, un beigās tas viss dotu uzlabojumus pašai kompānijai. Viņiem arī neienāca prātā, ka Google var izmantot šo paši tehnoloģiju konkurenei ar Yahoo (kas arī izdevās, kā mēs visi zinam).
Protams, mēs visi arī zinām šī stāsta beigas – Google ar 500 miljardu dolāru vērtību un izčakarēts Yahoo, kurš ir pārdots kaut kādai otršķirīgai kompānijai par savas iepriekšējās vērtības simto daļu