Nu ko, par cik, es vairs īsti LV nestrādāju, tad iepriekšējā gadā izpalika tāds kārtīgāks ceļojums ar auto. Liekas, ka bijām vien uz LT, un tas arīdzan viss.
Tagad esam Varšavā. Apmešanās vieta - pats centrs, tieši iepretīm InterContinental Warsaw.
Brauciena odziņa - Bon Jovi Warszav, mērķis - ceļojums ar ģimeni.
Iebraukšana:
Check-in bija prasīts no 15:00 - 00:00, tā kā rēķinājāmies būt uz kādiem 16:00. Iepriekšējā naktī visi aizgājām ļoti vēlu gulēt, ap 2-3, plāns bija izbraukt ap 6, tā kā jāceļās jau ap 5…
Modinātājs sāka pīkstēt 5:30, izbraucām ap 7:30… Svētdienā (tāds bija jau sākotnējais plāns dēļ Varšavas trafika šausmu stāstiem), un atpakaļ arī svētdienā (augstāk minētā iemesla dēļ)...
Ok, pirmais stops kaut kur LT, netālu no PL robežas. Pilna bāka ar LT Viadas dīzeli (protams, lētāku par LV), un aidā tālāk. Vēl pāris stopi pa ceļam dēļ patērētā ūdens un limonādes daudzuma + vēl uz kādu stundu samainījāmies ar vadītāja vietu.
Ceļš ļoti ok, līdz LT lija, savukārt Polijā jau tikai vējains, bet silts. Tuvāk pie Varšavas jau sākās jūtamāks trafiks, bet nekādi sarežģījumi.
Piebraucam pie mājas… Man jau bija aizdomas par mini parkingiem, domātiem tikai priekš mazauto… Tā arī bija.. Nomocījies krietnas padsmit minūtes ieparkot džipu ar aizmuguri starp 2 mašīnām, kuras ir novietotas uz borģūras + vēl ir stabiņi, šo domu atmetu. Sāka jau uznākt dusmu lēkme… Nu nekas, mašīnas purns uz borģūras, aizmugure uz ceļa - labākajās LV tradīcijās, un zvanu apartamentu īpašniecei…
Te nu sākas interesantākā stāsta daļa - dāma nerunā angliski. Bet nu sapratu, ka detaļas man tiks atsūtītas vai nu booking aplikācijā, vai arī uz epastu. Pēc krietnām padsmit minūtēm izdomāju pārbaudīt, vai man maz strādā internets - nestrādā gan…
Saņemu zvanu no Francijas. Zvana kāds klerks no booking.com, kurš saka, ka īpašniece esot viņiem paziņojusi, ka detaļas ir tikko izsūtītas, un ka man ir jāsaņem tās tuvākajā laikā. Ja nu kas, lai es zvanot uz booking.com. Sapratis, ka ir ziepes telefonam ar internetu, nolēmu vellatu pārstartēt (interesanti ir tas, ka līdzi bija arī darba telefons, kuram internets strādāja, bet tas nav piesiets manam epastam). Ok, pēc restarta sāku saņemt kaut kādas ziņas ar izskaidrojumiem lauztā angļu valodā - ej tur, nezin kur, paņem to, nezin ko…
Beigās saprotam, ka tas ir gandrīz šifrēts dzīvokļa nr + kods. Uzejot augšā (4. stāvs), ir arīdzan jābūt kastītei ar kodu, kurā ir jāatrodas dzīvokļa atslēgai un speciālajai parkinga atslēgai). Kastīte atrodas un pat kods strādā :) Pēc strīda ar sievu, kura neparko nevēlās piekrist, ka otra atslēga ir no parkinga, jo izskatās uz mata kā dzīvokļa atslēga, ejam uz parkingu. Jā. Parkings slēdzams ar slēdzeni un ar atveramiem vārtiem. Pluss - parkings pie pašas mājas, un vieta manam mazulītim arī atrodas…
Pirmās dienas izskaņā ejam saēsties Taizemiešu virtuvi - 3 porcijas un 4 dzērieni par apmēram 17 Eur, un arī minimāla pastaiga (kopumā 10 km) + diezgan ilga pārtikas veikala meklēšana. Izrādās, ka daudzi veikali svētdienās nestrādā vispār. Savukārt, bāri strādā visās malās…
Ak jā, par parkingu jāmaksā skaidrā naudā un tikai PLN. Jāskatās vēl, cik man izmaksās konvertācija, Ir aizdomas, ka tas nebūs lēts prieks.
